Alus "Grāfs fon Zīverss"
Izzinot Cēsu alus vēsturi, kas datējama ar tālo 1590.gadu, kad Cēsu pils revīzijas protokolos rodamas pirmās ziņas par alus darīšanu Cēsīs, ir jāgodina Cēsu pilskungs Emanuels fons Zīverss, kas 1878.gadā ir uzbūvējis pirmo Cēsu alus darītavu ārpus pils mūriem. Tieši šis alus brūzis mūsdienās zināms kā Cēsu alus vecā alus darītava, kurā alus brūvēšana tika veikta līdz 2000. gadam. Kopš 2001. gada Cēsu alus darītava atrodas jaunās ražošanas telpās un tās izaugsme ir vainagojusies ar otrās lielākās alus darītavas statusu valstī.
Alus zīmols Grāfs fon Zīverss savu ceļu pie alus baudītājiem un gardēžiem uzsāk ar diviem produktiem – Latvijā jau iecienītais lager tipa alus (4,8% alkohola tilpumā) un pasaulē populārais eil tipa alus (5% alkohola tilpumā).
Lager jeb klasiskais gaišais alus ir pasaulē izplatītākais alus veids. To ilgstoši raudzē zemākā temperatūrā, tādejādi iegūstot zeltainu alu ar maigu, atsvaidzinošu garšu. Pasniedz atdzesētu līdz 10C. Savukārt Ale (eil) tipa alus radies Anglijā 17. gadsmitā. Eilu dara, izmantojot vienu no senākajām tehnoloģijām – virsraudzēšanu, kas piešķir alum spēcīgu garšu, aromātu un tumšu nokrāsu.
„Alus Grāfs fon Zīverss pārstāv prestižo „lēnalus” segmentu, kas pieskaitāms augstvērtīgas kvalitātes un gardēdības kategorijai. Šis alus jābauda nesteidzoties – izgaršojot katrā malkā ietērpto garšas pilnību. Lager ir inovatīvi papildināts ar tumšo iesalu, kas piešķir pilnvērtīgāku, apaļāku garšu un tumšāku, dziļāki zeltainu nokrāsu. Savukārt Ale ir raksturīgs ar sabalansētu klasisko apiņu un vieglas maizes nots buķeti, jūtama arī karamelizācijas atblāzma. Grāfs fon Zīverss Ale ir maigāks nekā klasiskie eili, ar nelielu augļainuma pakāpi,” stāsta Cēsu alus galvenais alus meistars Māris Grambergs.
Alus dizains ir īpaši veidots, ievērojot 19. gadsimta aristokrātiskā stila nianses– etiķetē atspoguļots grāfa portrets, izmantotas Zīversu dzimtas ģerboņa krāsas: piesātināti sarkanā, zilā un pasteļtoņa fona tonis. Alus ir Latvijā vēl nebijušā, savukārt sendienās izplatītā pudeles tilpumā – 0,4l, ar gravīruImperial, kas vienā no šī termina tulkojumu variācijām nozīmē augstākā labuma, majestātisks, lielisks.
www.cesualus.lv
Grāfs Emanuels fon Zīverss
Grāfs Emanuels fon Zīverss (krievu: Эммануил Карлович Сиверс, vācu: Emanuel von Sievers, dzimis 1817. gada 27. aprīlī, miris 1909. gada 12. maijā) bija Krievijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas īpašnieks no 1856. līdz 1909. gadam un Cēsu alus darītavas izveidotājs.
Biogrāfija
Grāfs Emanuels fon Zīverss dzimis 1817. gada 27. aprīlī mātes mantotajā Vodolagi muižā Ukrainā, Harkovas guberņā. Pirmo izglītību ieguvis Cēsīs, Bērzaines ģimnāzijā, vēlāk studējis Pēterburgā. 1847. gadā salaulājies ar grāfieni Elīzi fon Koskulu, kura pēc tēva nāves 1855. gadā mantoja savulaik no Cēsu pilsmuižas atdalīto Kārļumuižu Karlsruhe.
Grāfs Emanuels fon Zīverss veiksmīgi pabeidza tēva iesāktās pārbūves Jaunajā pilī, tostarp iekārtojot arī pils bibliotēku no jauna uzceltajā Lademahera torņa augšējā daļā.
Cēsu pilsētā grāfu Emanuelu fon Zīversu pazina kā pilsētas domes deputātu, izcilu mākslas pazinēju un atbalstītāju, kura nopelnu pūrā ir arī vairāki viņa paša zīmētie Cēsu pilsmuižas skati, kuri līdz mūsdienām saglabājušies litogrāfiju veidā un ir apskatāmi muzeja ekspozīcijā.
1858. gadā viņš dāvināja Cēsu Jāņa baznīcai igauņu mākslinieka Johana Kēlera altārgleznu, kas pēc tam kļuva pazīstama visā Eiropā. Viņš arī finansēja Johana Kēlera, Igaunijas nacionālās glezniecības pamatlicēja, studijas Pēterburgas mākslas akadēmijā. 1884. gadā Sv. Jāņa baznīcā tika izveidotas logu vitrāžas ar Vidzemes bruņniecības ģerboņiem. Grāfs Emanuels fon Zīverss ziedoja arī līdzekļus vitrāžu izgatavošanai un vēl šodien baznīcas logā redzams grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Grāfs Emanuels fon Zīverss miris 1909. gada 12. maijā Cēsīs, apglabāts dzimtas kapenēs pie Pareizticīgo Kristus Apskaidrošanas baznīcas Cēsīs.
Devums pilsmuižai
Grāfa Emanuela fon Zīversa devums pilsmuižā vairāk saistās ar uzlabojumiem un modernizāciju:
- Jaunā pils ieguva vairākus ārējā veidola papildinājumus. Pēc slavenā Rīgas arhitekta Roberta Pflūga projekta pils galvenās fasādes lievenim izveidota skārda nojume svītrotas, sarkanbaltzilas markīzes formā. 19. gadsimta nogalē uzceltas divas verandas.
- 19. gadsimta otrajā pusē izmainīts agrāk celto saimniecības ēku izskats – atbilstoši eklektikas tendencēm. Apjomīgas pārbūves pils krogā-traktierī, tas kļūst par divstāvu ēku ar bagātīgi dekorētām fasādēm. Uzcelta kučiera māja. Izbūvēti mūsdienās redzamie plienakmens mūru korpusi (pie bērnu rotaļu laukuma blakus Maija parkam) liellopu kūtīm (bijušo koka laidaru vietā).
- Rūpīgi izstrādāts parādes pagalma labiekārtojums ar mērķi vizuāli nodalīt saimniecisko daļu starp klēti un stalli no pagalma telpas Jaunās pils priekšā (žogs, atsevišķi vārti saimniecības ēku apkalpošanai pie pārvaldnieka mājas, aleja).
- Pils parka papildināšana ar mazām arhitektūras būvēm – tiltiņi, paviljoni, soliņi, strūklaka, terase parādes pagalma rietumu malā jeb citiem vārdiem sakot – parka rekonstrukcija. Pils parkā Kārļa kalniņā 1908. gadā uzstādīts postaments – piemineklis grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam (Emanuela tēvs). Veikta pieminekļa rekonstrukcija vadoties pēc pieejamajām fotogrāfijas.
- Vairāku pilsmuižas ēku pārbūvju autors bija vietējais būvuzņēmējs J. Menģelis, arī vēl šobrīd redzamās t.s. daktera mājas (alus darītavas teritorijā) u.c..
- 1878. gadā, agrāko saimniecības ēku - cūku kūts un vecā alus brūža vietā, uzcelta laikmetam moderna Cēsu alus darītava (saglabājusies līdz mūsdienām), kurā alus darīšana tika pārtraukta tikai 2000. gadā,kad Cēsu alus savu darbību sāka jaunā, modernā ražotnē Aldaru laukumā 1.
- Aizsākās pilsdrupu saglabāšanas darbs, kad 1904. gadā rietumu torni pārsedza ar pagaidu jumtu, bet 1914. gadā daļēji par sabiedrības savāktiem, daļēji par pilsmuižas īpašnieka līdzekļiem tika uzsākta jauna jumta likšanu.
- Uzceltas/pārbūvētas vairākas ēkas pilsētā.
